Rīgas 69. skautu un gaidu vienība

Skautu un gaidu kustības pasaules vēsture

 

         Skautisma un gaidisma rašanās ir saistīta ar Roberta Stīvensona Smita Bēden-Ppuela un viņa sievas Olaves Bēden-Pouelas vārdiem. Roberts Bēden-Pouels ir dzimis Londonā 1857. gada 22. februārī(skautu un gaidu draudzības diena). Ar armijas dzīvi iepazinies jau no bērna dienām gan ģimenē, gan skolā. 19. gadu vecumā sāka dienēt britu armijā. Pasaules s;avu guva Būru kara laikā. Bēden-Pouels izveidoja zēnu kadetu korpusu, kas varonīgi veica ziņnešu, novērotāju un signalizētāju pienākumus, kā rezultātā Bēden-Pouels tika paaustināts par ģenerālmajoru. Sava jātnieku pulka vajadzībām, Bēden-Pouels izdeva grāmatiņu "Padomi izlukiem"(Aids to Scouting, 1899). Bēden-Pouelam tika uzdots izveidot Dienvidāfrikas policiju. Par pamatu ņemot savu grāmatiņu, viņš ieviesa jaunu kursu, kura pamatā bija pašiedvesma. Bēden-Pouels ieviesa arī jaunu formas tērpu ar mīkstu apkakli un skautu zīmei līdzīgu motīvu un formas tērpa. Atgriežoties no Būru kara, Bēden=Pouels tika iecelts par kavalērijas ģenerālinspektoru, kas ir augstākais amats kavalērijā. Bēden-Pouelam tika uzdots izstrādāt programmu, kura rosinātu zēnus kļūt par izlūkiem. Viņš apspriedās ar daudziem skolotājiem un audzinātājiem un nolēma izveidot izmēģinājuma nometni Braunsijas salā. Nometnē piedalījās 20 zēni no dažādiem sabiedrības slāņiem. Pēc šīs nometnes Bēden-Pouels ik pārnedēļas izdeva burtnīcas "Izlūkošana zēniem"(Scouting for Boys), ko latviskā tulokjumā mēs pazīstam kā "Skautisms Zēniem".Anglijā šīs burtnīcas kļuva ļoti populāras, zēni no dažādām malām sāka veidot savas "patruļas". Jaunatnei radās vajadzība pēc šādas organizācijas. To pamanījis Edvards VII lūdza Bēden-Pouelu izveidot jaunatnes organizāciju. Ģenerālis atsaucās šim lūgumam un 1908. gada beigās Anglijā bija jau ap 60'000 skautu. Vienlaicīgi veikt ģenerāļa pienākumus un vadīt skautus kļuva neiespējami, tāpēc bija jāizšķiras par vienu vai otru. 1910. gadā pēc karaļa lūguma viņš izšķīrās par labu skautiem.

       1909. gadā Londonas iestādes ēkā "Kristāla pils" uz parādi ieradās 11'000 skautu un nedaudz meiteņu, kas vēlējās iesaistīties organizācijā, kuras var uzskatīt par pirmajām gaidām.

 

 

Skautu un gaidu kustības Latvijas vēsture

 

       Jau 1. Pasaules kara laikā, būdama bēgļu gaitās cariskajā Krievijā, latviešu jaunatne iepazinās ar skautismu un gaidismu. Tur arī tika izveidoti pirmie latviešu sakutu pulciņi, taču tie tika reģistrēti Krievijas skautu organizācijā. Atgriežoties no bēgļu gaitām, 1917. gadā pirmie skauti Latvijā sāka organizēties Cēsīs, Rīgā un Alūksnē, vēlāk arī Jelgavā un Talsos. 1920. gada 13. septembrī atzīto skautu organizāciju sarakstā bija arī Latvija un 1921. gada 6. aprīlī tika dibināta LSO(Latvijas skautu organizācija), 30. oktobrī - LSCO (Latvijas skautu centrālā organizācija). 23. maijā tika izvēlēta centrālā pārvalde, kuras priekšnieks, pēc tam arī pirmais un vienīgais prezidents, kļuva ģenerālis Kārlis Goppers. Skautu kustība strauji attīstījās. Tika izdota pirmā grāmata skautiem latviešu valodā "Latvijas skauts"(1922), kā arī citi izdevumi. 1926. gadā LSCO sāka izdot savu mēnešrakstu "Ugunskurs".

       1921. gadā Ķīnas konsuls Roberts Valdmanis, atgriežoties Rīgā, iepazīstināja Vilhelmīni Vilku ar gaidisma mērķiem un idejām. Viņš uzaicināja viņu vadīt meiteņu kustību Latvijā. V.Vilka redzēja, ka meitenes nezina, kā pavadīt savu brīvo laiku ārpus skolas, tāpēc viņām ir vajadzīga kāda lietderīga un interesanta nodarbošanās, tāpēc V.Vilka nolēma attīstīt gaidisma kustību Latvijā. 1921. gada 19. jūnijā pirmās 5 Latvijas gaidas deva solījumu. Jaundibināto pulciņu meitenēm viņa deva vārdu "gaida", kurš tika atvasināts no angļu nosaukuma "Girl-Guide"(ceļvede), ar to saprotot, ka gaida ir meitene, kura gaida izdevību palīdzēt citiem.